Paukošana ir viens no nedaudzajiem sporta veidiem, kas ir bijis pārstāvēts visās modernajās Olimpiskajās spēlēs kopš modernās olimpiskās kustības pirmsākumiem, pirmajām spēlēm 1896. gadā Atēnās. Zobencīņas, protams, ir tikušas praktizētas no senseniem laikiem, bet kā sporta veids paukošana sāka attīstīties tikai 14-15. gadsimtā. Itāļi un vācieši joprojām strīdās, kurš no viņiem īsti bija šī sporta veida aizsācējs, tomēr tas sporta veids, ko mēs pazīstam kā sporta paukošanu šodien, ir radīts Francijā. Tieši tāpēc arī oficiālā paukošanas terminoloģija ir franču valodā un jebkurās starptautiskajās sacensībās tiesāšana vēl joprojām notiek franču valodā.
Latvijā šis sporta veids savus ziedu laikus piedzīvoja 1950-tajos gados, pateicoties Bruno Habarovam, kas 1959.gadā izcīnija Pasaules čempiona titulu paukošanā ar špagu, un kļuva arī par Latvijas populārāko sportistu. 1960. gadā Olimpiskajās spēlēs Romā Bruno Habarovs izcīnija divas bronzas medaļas (individuāli un komandā) un piedalījās arī 1964. gada olimpiskajās spēlēs. 2000. gadā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja Jūlija Vansoviča, izcīnot 16. vietu.
Neskatoties uz to, ka paukošana Latvijā nav pats populārākais sports, izslavētajam intravertajam latvietim šis sporta veids ir vairāk nekā piemērots, jo dod to unikālo iespēju slēpties aiz maskas un pabūt vienatnē ar sevi. Tāpat pateicoties treneru cīņas sparam Latvijā ir iespēja trenēties visos trijos ieroču veidos un arī paraolimpiskajā ratiņpaukošanā.